Atver sirdi Zemgalē
Pirmdiena, 25 aprīlis 2016 20:47

“Atver sirdi Zemgalē” ir deinstitucionalizācijas projekts, kas aptver Zemgales reģionu. Šajā procesā ir iesaistījusies arī Neretas novada pašvaldība.

            Ko nozīmē šis grūti izrunājamais vārds  “deinstitucionalizācija” (saīsinājumā DI)?

            Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz nepieciešamo atbalstu personām ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt. Tās mērķis – radīt iespēju dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. Galvenās DI mērķa grupas ir bērni, kas mitinās iestādēs, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadību sasnieguši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

            Šis grūti izrunājamais vārds sevī slēpj labus plānus un darbus, no kuriem galvenais – parūpēties par to, lai dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē varētu pēc iespējas vairāk bērnu un cilvēku ar veselības traucējumiem.

            Kas projektu īsteno?

            Ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projektu Latvijā īsteno visi plānošanas reģioni sadarbībā ar pašvaldībām. Projekts ir sācies nesen un tas ilgs līdz 2022. gada beigām. Zemgalē projektam dots nosaukums “Atver sirdi Zemgalē”.  Visu reģionu projektu īstenošanu uzrauga Labklājības ministrija.

            Projektā ir trīs mērķa grupas:

 – pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem;

 – bērni ar jebkāda veida funkcionāliem traucējumiem;

 – bērni, kas nedzīvo ģimenēs, bet gan institūcijās.

  Cilvēku skaits projektā norādīts ar rezervi, un tas tiks precizēts. Projekts tiks uzsākts ar personām, kuras  šobrīd atrodas valsts sociālās aprūpes centros, un paralēli pašvaldības sniegs informāciju par citiem iedzīvotājiem. Noteikti jāuzver, ka projekts attiecas arī uz cilvēkiem ar invaliditāti, kas atrodas ārpus institūcijām, bet kuriem nepieciešama palīdzība. Ja kāda pašvaldība norādīs, ka, piemēram, Jānim, Kārlim un Lienei klājas grūti un šo grūtību dēļ viņi varētu nonākt aprūpes iestādē, tiks vērtētas arī viņu vajadzības.

              Projekts ir sarežģīts tādā ziņā, ka tas  jau sācis  darboties, bet vēl skaidri nav zināms, kāds izskatīsies “spēles laukums” – cik būs “spēlētāju”, kādi viņi būs un kas viņiem nepieciešams. Tas ir DI projekta 2016. gada galvenais uzdevums: saprast, kas vajadzīgs katrai mērķa grupai, kurās pašvaldībās un cik lielā skaitā cilvēki dzīvo.
              Skaidri jāzina arī katras pašvaldības stiprās un vājās puses, proti, kādus pakalpojumus tā var piedāvāt jau tagad, kas tajos jāuzlabo un kādu pakalpojumu trūkst vispār. Iespējams, kādā no vietējām pārvaldēm ekonomiski izdevīgāk un saprātīgāk neveidot jaunus pakalpojumus, bet pirkt tos no “kaimiņiem”.

            Ir sācies DI pirmais posms, pamazām tiek aptaujāti un vērtēti pašvaldībās dzīvojošie  cilvēki, kuri atbilst projekta mērķa grupām,  savukārt, konkrēta palīdzība tiks   sniegta  2017. gadā. Līdz tam laikam būs iegūta informācija par to, kāds atbalsts katram cilvēkam nepieciešams, un tas var būt ļoti atšķirīgs. Piemēram, lai Pēteris, kuram ir garīga rakstura traucējumi, spētu dzīvot sabiedrībā, vajadzīgs kāds, kas viņam atgādinātu lietot zāles, palīdzētu saplānot dienu un atrast nodarbes, līdz ar to Pēterim vispiemērotākais mājoklis ir grupu dzīvoklis. Savukārt Lāsmai ir citāda situācija – viņai nav smagu veselības traucējumu, kas liegtu atrast darbu, līdz ar to viņa var mitināties sociālajā dzīvoklī. Toties Lāsma priecātos, ja reizi nedēļā viņu apciemotu tā saucamais sociālais mentors – aprunātos ar viņu, iedrošinātu un palīdzētu iejusties sabiedrībā. Katram cilvēkam ir pilnīgi atšķirīgs stāsts. Projekta gaitā ir jāaptaujā visi projekta mērķa grupu klienti, kuri ir gatavi saņemt sociālos pakalpojumus, kurus piedāvās projekts un katrs piekrīt viņa personīgo spēju izvērtēšanai.  

            Kopā ar pašvaldībām un Plānošanas reģioniem Labklājības ministrija pieņēmusi lēmumu vērtēt pēc noteiktas atbalsta skalas, kas izstrādāta ASV un aprobēta jau vairākās Eiropas valstīs. Kā rāda šo valstu pieredze, skala ir veiksmīga, jo galveno uzsvaru liek uz spējām – ko cilvēks var. Piemēram, kā viņš komunicē, kā rūpējas par savu higiēnu, vai prot rīkoties ar sadzīves tehniku un gatavot ēst, vai zina kā apieties ar naudu un plānot savus izdevumus... Sīki un smalki. Protams, ņems vērā arī to, vai cilvēkam nepieciešami medikamenti.
            Kad, izmantojot skalu, būs skaidrs, ko cilvēks spēj, tālāk tiks domāts  par to, kā aizpildīt baltos laukumus – to, ko viņš nespēj vai nespētu, dzīvojot patstāvīgi.

            Personas ar garīga rakstura traucējumiem vērtēs apmācīts sociālā dienesta darbinieks. Paredzēts, ka katrā plānošanās reģionā darbosies trīs speciālisti. Atbalsta skala ir īpaša ar to, ka to iespējams apgūt samērā īsā laikā, turklāt vēlāk speciālisti savas zināšanas nodos tālāk – apmācīs pārējos sava sociālā dienesta darbiniekus.
Protams, garīgas slimības gadījumā svarīgs būs atbildīgā ārsta atzinums. Speciālisti cieši sadarbosies un citādi nemaz nav iespējams – ar cilvēku dzīvēm spēlēties nedrīkst.

            Informācija par projekta gaitu Zemgales plānošanas reģionā ir pieejama interneta mājas lapā – www.atversirdi.lv. Paplašinātu informāciju par DI procesu Latvijā var iegūt apmeklējot Labklājības Ministrijas mājas lapu internetā www.lm.gov.lv

            Sociālā dienesta darbinieki ir gatavi atbildēt uz jautājumiem, kuri ir neskaidri vai nesaprotami sakarā ar projektu “Atver sirdi Zemgalē”.

 

Neretas novada pašvaldības

deinstitucionalizācijas vadību grupas

pārstāve Iveta Arāja 

 

Neretas novads no putna lidojuma


°C
Gaisa spiediens: hPs
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
STpiedavajums
0DSC_2427.jpg