Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Neretas novadā Drukāt
Svētdiena, 03 aprīlis 2016 18:50

Latvijā 25. marts ir sēru diena, kad tiek pieminētas 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Tā ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Ne visiem izdevās atgriezties Latvijā. Daļa izsūtīto novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos.

            Pieminot komunistiskā genocīda upurus un atceroties vienu no drūmākajām dienām Latvijas vēsturē, Neretas novadā norisinājās piemiņas pasākums represētājiem. Izsūtījumā cietušos aicināja pie skulptūras “Sāga,” lai kopīgi pieminētu nežēlīgā un skarbā notikuma pārdzīvojumus. Neretas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis uzrunāja klātesošos un nolika ziedus izsūtīto piemiņai. Ģenerālis, Saeimas deputāts Juris Vectirāns uzsvēra to, ka Latvijas valsts vairs nepieļaus šādu nežēlīgu nodarījumu iedzīvotājiem, akcentēja to, ka Latvija ir stipra valsts. Patriotiskas un aizkustinošas dziesmas dziedāja Neretas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Kadence”.

            Ar degošām svecīšu liesmiņām, ziedu klēpjiem un jaunsargu goda sardzi pie pieminekļa, pasākuma pirmā daļa noslēdzās. Tālāk Neretas kultūras nama vadītāja Inita Kalniņa aicināja represētos uz kultūras namu, lai kopīgi piedalītos grāmatas “Neretas saule, Sibīrijas vēji” atvēršanas svētkos. Šī grāmata ir ilggadējās Neretas iedzīvotājas Neldas Brūveres atmiņu stāstījums par laiku, kas aizvadīts tepat Neretā un izsūtījumā Sibīrijā. Lidija Ozoliņa šos atmiņu stāstījumus pārrakstīja datorrakstā un kopīgiem spēkiem tapa vēl viena grāmata par Neretu.

            Sirsnīgā un jaukā atmosfērā viesi dalījās atmiņās. Visus vienoja kopīgi pārdzīvojumi. Kāda kundze, kas arī bija izsūtījumā, pēc pasākuma atzina, ka ir ļoti jauki vienu reizi gadā satikties un parunāties. Visiem ir skaidrs, ka laiks neizbēgami iet uz priekšu un notikumi pirms 67 gadiem kļūst arvien senāki un represēto dzīves gājums tāpat. Tomēr Latvijas tauta šo skarbo vēstures notikumu nekad neaizmirsīs un neko līdzīgu vairs nepieļaus.

 

Agnese Rutka